Pēc pēdējās dienās notikušā (nafta smaka, čats, domas, draugi, vēlējumi, kafijas, krūze utt.), tagad mēģināju uz mirkli apstāties un pajautāt sev, vai viss ir kārtībā. Jā! Tas ir labi, jo man tas vairs nav vajadzīgs “Papildu lasīšana” saņem katru dienu pa e-pastu. Man labāk patīk redzēt tikai tēmu, aizvērt e-pastu un saprast, ka tas, ko es jūtu, ir svarīgāks un reālāks par tur rakstīto. Mani vairs neinteresē.
Man nevajag “Papildu lasīšana” saprast noteiktas lietas un dzīvot. Pirms dažām dienām domāju, ka viss mainīsies uz labo pusi un jutos vainīga par izdarīto. Es neko sliktu neizdarīju. Man patīk krāsas, sapņi, vēlmes, ķermeņi, priekšmeti, ieradumi.
Dīvaini, ka tagad aizmiegu un pamostos no klaviatūras skaņas. Un zini, kas ir dīvains? Ka es jūtos labi. Šodien es pamodos iekšā “shoapte” no krāsām. Viņi klusi runāja pie gultas galvgaļa, lai netraucētu maniem sapņiem. Manā prātā bija zils un zināja visu. Pilnīgi viss. Dzeltenajam un melnajam vēl ir daudz jāmācās, lai mani saprastu.
– “Jūs esat ieguvis vietu”
– Es to izmantošu īstajā laikā.
Patīkams vakars!
Paldies A.!
