Šakira – Neizbēgami
Es domāju, ka ir pienācis laiks atzīties,
Es nezinu, kā pagatavot kafiju,
un es vienkārši nesaprotu futbolu.
Es laikam reiz biju neuzticīgs,
Es pat nevaru uzvarēt ar kauliņiem,
un es nekad nenēsāju pulksteni.
Un ja godīgi,
neviens par tevi nedomā
gluži tā, kā es daru.
Tev tagad viss vienādi.
Es domāju, ka ir pienācis laiks atzīties,
…nekad neguļ pirms desmitiem
…nekad neejiet vannā svētdienās.
Tā kā es jums saku tik daudz,
Es nopietni raudu reizi mēnesī
kad laiks pāries uz salstošu
Nekas nav tik vienkārši,
kad tas sakrīt ar mani,
jums tas būtu labi jāzina…
Esmu kļuvis tik noguris un noguris
redzot lietus gājienu,
Jo ikdiena, kas paiet,
ir gluži kā vakar,
Šķiet, ka es vienkārši nevaru tevi izmest no galvas
jo mīlēt tevi ir….tikai….neizbēgami…Apvidū
Man šķiet, ka tas vienmēr ir vislabākais,
kad ir pienācis laiks atzīties,
būt pirmajam, kas atklāj.
Jūs tik un tā uzzināsiet,
Tātad, es jums pastāstīšu…”mana pasaule ir sagājusi greizi”
bet es vismaz vēl elpoju.
Tev tas nav jāsaka,
Es zinu, ka tu neatgriezīsies…Apvidū
Es tevi tik labi pazīstu…Apvidū
Esmu kļuvis tik noguris un noguris
redzot lietus gājienu,
jo ikdiena, kas paiet,
ir gluži kā vakar.
Šķiet, ka es vienkārši nevaru tevi izmest no galvas
Jo tevi mīlēt ir….tikai…neizbēgami…Apvidū
Man šķiet, ka tas vienmēr ir vislabākais,
kad ir pienācis laiks atzīties,
būt pirmajam, kas atklāj.
